8 spēcīgi gavēņa simboli: ticības un pārdomu ceļojums

  • Dalīties Ar Šo
Stephen Reese

    Gavēnis ir gadalaiks, kam kristīgajā ticībā ir liela nozīme. Tas ir upurēšanas, pašrefleksijas un garīgās izaugsmes laiks.

    Vai jūs zinājāt, ka gavēnis ir arī bagāts ar simboliku? No pelniem, ko izmanto uz Pelnu trešdiena līdz pat Palmu svētdienas palmām - katram simbolam ir unikāla nozīme, kas piešķir šim gadalaikam dziļumu un nozīmi.

    Izpētīsim bagātīgo simbolismu, kas padara gavēni par tik nozīmīgu un pārveidojošu gadalaiku. Sāksim!

    Kas ir gavēņa laiks?

    Lielā gavēņa laiks kristīgajā ticībā ir gavēņa, grēku nožēlas un garīgo pārdomu laiks. Tas ir laiks, kad kristieši gatavojas gavēnim. Lieldienu svinības , kas ir veltīti Jēzus Kristus augšāmcelšanās piemiņai.

    Lielais gavēnis sākas Pelnu trešdienā, kas parasti ir februāra beigās vai marta sākumā, un ilgst četrdesmit dienas (neskaitot svētdienas), noslēdzoties Lielajā nedēļā.

    Lielā gavēņa vēsture

    Lielā gavēņa vēsture aizsākās jau agrīnajā baznīcā, kur tas tika iedibināts kā sagatavošanās laiks jaunpievērstajiem ticībā.

    Laika gaitā gavēnis visiem kristiešiem kļuva par gandarīšanas un pašrefleksijas laiku, jo viņi centās līdzināties četrdesmit dienām, ko Jēzus pavadīja tuksnesī gavējot pirms savas publiskās kalpošanas sākuma.

    Šodien gavēni tiek svinēti daudzu konfesiju kristiešos visā pasaulē, un katra grupa šo laiku atzīmē savā unikālajā veidā.

    Lielā gavēņa laikā daudzi kristieši izvēlas gavēt vai atteikties no dažiem luksusa priekšmetiem kā upurēšanas un gandarīšanas veidu.

    Tas var ietvert atturēšanos no gaļas piektdienās vai atteikšanos no sociālajiem medijiem, saldumiem vai citām atlaidēm uz šo sezonu.

    Dažās baznīcās gavēņa laikā tiek rīkoti arī īpaši dievkalpojumi vai lūgšanu sapulces, kurās draudzes locekļi var pārdomāt savu ticību un meklēt garīgu atjaunošanos.

    8 gavēņa simboli un to nozīme

    Kristīgajā kalendārā gavēnis ir svinīgs pārdomu un gatavošanās laiks, kas ved uz Lieldienām.

    Simboliem šajā laikā ir liela nozīme, un katram no tiem ir unikāla nozīme, kas pastiprina kopējo gavēņa vēstījumu.

    1. Pelni

    Pelnu trešdiena, kas iezīmē Lielā gavēņa sākumu, ir nosaukta pēc prakses, kad uz pieres tiek uzklāta pelnu zīme, kas atgādina krustu šķērsu .

    Tas simbolizē grēku nožēlu un pazemību, kā arī cilvēka dzīves īslaicīgumu. Senos laikos pelni kalpoja kā sēru un nožēlas simbols.

    Dažās kristīgajās tradīcijās Pelnu trešdienā pelnus iegūst, sadedzinot palmu lapas no iepriekšējā gada Palmu svētdienas.

    Tas vēl vairāk uzsver dzīvības, nāves un nāves ciklu. atdzimšana , jo tie paši palmu zari, kas tika izmantoti, lai atzīmētu Jēzus ieiešanu Jeruzalemē, vēlāk tiek sadedzināti un izmantoti, lai atgādinātu mums par mirstību un nepieciešamību nožēlot grēkus.

    Pelni ir spēcīgs atgādinājums par cilvēka trauslumu un kalpo kā aicinājums atgriezties pie Dieva un meklēt Viņa žēlastību un piedošanu. Vienkāršais no pelniem veidotā krusta simbols nes dziļu cerības un pestīšanas vēsti un kalpo kā spēcīgs atgādinājums par gavēņa pārveidojošo spēku.

    2. Violets

    Violetā krāsa ir tradicionālā gavēņa krāsa, kas simbolizē grēku nožēlu, skumjas un karaļdzīvi. Gavēņa laikā priesteri un altāra drānas tiek ietērptas violetā krāsā kā sēru zīme par Jēzus nāvi un kā atgādinājums par Viņa upuriem.

    Violeta krāsa simbolizē arī Jēzus kā ķēniņu Ķēniņa autoritāti.

    Turklāt purpura krāsai Lielajā gavēnī ir arī dziļāka simboliska nozīme. Purpura krāsas izmantošana Lielajā gavēnī aizsākās jau senos laikos, kad purpurs bija reta un dārga krāsa, kas bija paredzēta tikai karaļnamiem un bagātniekiem.

    Tādējādi šīs bagātīgās, karaliskās krāsas izmantošana gavēņa laikā atgādina par Jēzus patieso ķēnišķību un Viņa triumfu pār grēku un nāvi.

    Violeta krāsa ir saistīta ar gavēni jau kopš baznīcas pirmsākumiem. Saskaņā ar tradīcijām violetā krāsa ir saistīta ar gavēni jau kopš Romas imperators Konstantīns gavēņa laikā valkāja purpura drēbes kā sēru un grēku nožēlas zīmi.

    Šo praksi vēlāk pārņēma kristieši, kuri sāka izmantot purpura krāsu kā Lielā gavēņa svinīguma un upurēšanas simbolu.

    3. Ērkšķu kronis

    Ērkšķu kronis simbolizē ciešanas, ko Jēzus pārcieta pie krusta. Tiek uzskatīts, ka tas ir izgatavots no Ērkšķu dārzā atrastajiem ērkšķiem un uzlikts Jēzum uz galvas krustā sišanas laikā.

    Ērkšķu kronis mums atgādina par cenu, ko Jēzus samaksāja par mūsu pestīšanu.

    Ērkšķu kronis ir arī nozīmīga kristīgās ticības relikvija, un vairākas tā daļas tiek turētas baznīcās visā pasaulē.

    Viens no slavenākajiem no tiem ir ērkšķu kronis, kas atrodas Notre Dame katedrālē. Parīzē, kas, domājams, ir īstais kronis, ko Jēzus nēsāja krustā sišanas laikā.

    Šī relikvija ir kļuvusi par spēcīgu dievbijības un iedvesmas simbolu kristiešiem, kuri bieži dodas svētceļojumā, lai to apskatītu un lūgtos tās priekšā.

    4. Palmu zari

    Pūpolu svētdiena Tā ir Lielās nedēļas sākums, kad tiek pieminēta Jēzus ieiešana Jeruzalemē pirms krustā sišanas. Viņu sagaidīja pūļi, vicinot palmu zarus, kas simbolizēja uzvaru un triumfu.

    Mūsdienās palmu zarus joprojām izmanto daudzās baznīcās Palmu svētdienā, lai atgādinātu par Jēzus triumfa ieiešanu.

    Palmu zari tiek izmantoti ne tikai Palmu svētdienā, bet arī kristīgajā ticībā kā mocekļa un upura simbols.

    Dažās pasaules daļās kristieši Svētajā nedēļā, piedaloties procesijās vai dievkalpojumos, līdzi nes palmu zarus.

    Šī prakse ir īpaši izplatīta reģionos, kur kristieši saskaras ar vajāšanām vai grūtībām, lai apliecinātu solidaritāti ar Jēzu un pirmajiem kristiešiem, kuri cieta savas ticības dēļ.

    5. Krusts

    Krusts ir visatpazīstamākais kristietības simbols, un tas ir spēcīgs atgādinājums par Jēzus upuri. Lielā gavēņa laikā daudzi kristieši nēsā krustu kā savas ticības simbolu un atgādinājumu par upuri, ko Jēzus par viņiem nesa.

    Krusta simbolam kristīgajā ticībā ir bagāta vēsture, un tiek uzskatīts, ka to kā ticības simbolu izmantoja jau otrajā gadsimtā.

    Tomēr tikai ceturtajā gadsimtā krusts kļuva par dominējošo. kristietības simbols Mūsdienās krusti ir dažādu formu un izmēru - no grezniem zelta krustiem līdz vienkāršiem koka krustiem.

    6. Kronēta sirds

    Kronēta sirds kaklarota. Skatiet to šeit.

    Sirds ar vainagu ir veltījuma un mīlestības uz Jēzu simbols. Kronis Šis simbols bieži tiek izmantots mākslas darbos un rotaslietās gavēņa laikā, lai atgādinātu par Jēzus mīlestības dziļumu.

    Sirds vainaga simbols kristīgajā mākslā un rotaslietās tiek izmantots jau gadsimtiem ilgi. 17. gadsimtā to pirmo reizi popularizēja franču karmelītu mūķene svētā Margarēta Marija Alakoka, kura apgalvoja, ka viņai esot bijušas vīzijas, kurās Jēzus viņai rādījis savu ar ērkšķiem apvīto un ar ērkšķiem kronēto sirdi.

    Šī vīzija iedvesmoja dievkalpojumu Svētajai Jēzus Sirdij, kas ir populārs līdz pat šai dienai.

    Daudzi kristieši gavēņa laikā nēsā rotaslietas ar vainagotas sirds simbolu, lai parādītu savu uzticību un saglabātu Dieva mīlestības vēsti tuvu sirdij.

    7. Sveces

    Sveces bieži tiek izmantotas gavēņa dievkalpojumos, un tām kristietībā ir sena vēsture. Sākotnēji tās izmantoja agrīnā baznīca kā gaismas avotu dievkalpojumu laikā, bet vēlāk tās kļuva par Jēzus kā pasaules gaismas simbolu.

    Lielajā gavēnī sveces bieži izmanto īpašos dievkalpojumos, piemēram, Tenebrae, kas ir tumsas dievkalpojums, pieminot Jēzus ciešanas un nāvi. Šī dievkalpojuma laikā sveces tiek pakāpeniski nodzēstas, līdz svētnīca paliek tumsā, simbolizējot tumsu, kas pār zemi pārņēma tumsu, kad Jēzus nomira pie krusta.

    Pēdējā svece, tā sauktā Kristus svece, tiek atstāta degt, lai simbolizētu augšāmcelšanās cerību.

    8. Vīns un maize

    Vīns un maize ir nozīmīgi gavēņa simboli, īpaši Lielās nedēļas laikā. Kristīgajā tradīcijā maize un vīns simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis un tiek patērēti Komūnijas sakramentā jeb Svētajā Vakarēdienā. Euharistija .

    Lielā gavēņa laikā daudzās baznīcās notiek īpaši dievkalpojumi, kuros galvenā uzmanība tiek pievērsta Jēzus upurim, ko Viņš nesa par cilvēci ar savu nāvi un augšāmcelšanos.

    Komūnijas sakraments bieži ir šo dievkalpojumu galvenā sastāvdaļa, un maize un vīns ir spēcīgs atgādinājums par Jēzus upuri un pestīšanu, ko Viņš nes.

    Turklāt atturēšanās no maizes un vīna gavēņa laikā var būt sava veida upuris un grēku nožēla, kas palīdz koncentrēt prātu uz garīgām lietām un tuvina cilvēku Dievam.

    Pabeigšana

    Tuvojoties gavēņa laikam, ir vērts veltīt brīdi, lai novērtētu dziļo simbolismu, kas kristiešiem visā pasaulē padara šo laiku tik nozīmīgu.

    Neatkarīgi no tā, vai esat dievbijīgs kristietis vai vienkārši interesējaties par gavēņa simboliku, šie simboli var padziļināt jūsu izpratni par šo laiku un visu, ko tas simbolizē.

    Līdzīgi raksti:

    15 Bībeles simboli un to nozīmes

    10 populāri kristiešu simboli - vēsture, nozīme un nozīme

    11 Kristības simboli un to nozīme

    15 spēcīgi dzīves simboli (un to nozīme)

    Stīvens Rīss ir vēsturnieks, kurš specializējas simbolos un mitoloģijā. Viņš ir uzrakstījis vairākas grāmatas par šo tēmu, un viņa darbi ir publicēti žurnālos un žurnālos visā pasaulē. Stīvens, dzimis un audzis Londonā, vienmēr mīlējis vēsturi. Bērnībā viņš stundām ilgi pētīja senos tekstus un pētīja senas drupas. Tas lika viņam turpināt karjeru vēstures pētniecībā. Stīvena aizraušanās ar simboliem un mitoloģiju izriet no viņa pārliecības, ka tie ir cilvēces kultūras pamats. Viņš uzskata, ka, izprotot šos mītus un leģendas, mēs varam labāk izprast sevi un savu pasauli.